šodien prāts uz lielām lietām nesas, spēlēju klavieres un domāju, ka rakstīt cv, bet nesmuks punkts mana neprasme krieviski runāties, lai gan saprotu, runai vajag praksi, pagalma man nav, krievija blakus, braukšu uz pēterburku filosofiju mācīties, bet varbūt literatūru, katrā ziņā skaidrs, akadēmisko ņemu nākamgad un augu par lielu meiteni, tad zvanīju mammai un sabēdājos, kā viņa nogurust no skolas un mājās nav manis, kas traukus nomazgātu vai grīdu uzslaucītu, un pēkšņi vecāki acu priekšā parādās in sepia, tādi veci un bēdīgi, jāved kaut kur, ja ne uz šveici, tad kaut uz kāduantāliju vismaz, izraut viņus no augsnes un zemi no saknēm nenopurināt, lai paskatās uz sevi un ierauga, kādi forši un jauni vēl, bet tagad man nāk miegs, iešu gulēt, zem spilvena palikšu zinātnes filosofiju un cv nerakstīšu, jo esmu vēl maziņa un ļoti gribas gulēt.