Līdz fiziskam pretīgumam apnikuši tie pianisti, kas lien flīģelim mutē, gramstās ar rokām pa stīgām un klapē sānus.
Tas par Bruno Andželīnī šodien, bet vienīgais, ko es varu teikt par vakardienu ir "go down, mozus", kas, ja atmiņa neviļ, tika dziedāts arī pagājušajā gadā.
Sapnī braucu ar riteni uz baznīcu augstā kalnā, kur, phē, izrādās notika aicinājumiešu dzejas recenzijas, bet par vakardienu es vēl domāju sakarā ar sadzeršanas nozīmi socializēšanās procesā.

Mūzika: Bruno Angelini - Summertime