dažkārt man tik ļoti gribas mājās, ka es negribu braukt mājās. es gribu tur vienkārši tūlīt būt.
tad es piektdienās izkāpju no jūrmalas vilciena un vēl uz perona zvanu: "Tēt, es drausmīgi gribu mājās!". jo vilcienā gulēju, jo tikai tā var paciest braukšanu, jo gaiss kā auksta daugava, jo pēc desmit minūtēm iet vilciens uz māju pusi, jo tad varēs turpināt gulēt, jo nebūs neviena satiksmes lukturu dambja, pēc kura jāspēlē datorspēle, kur uzgrūžoties kādam cilvēkam tu zaudē vienu dzīvību, bet to, cik vēl ir palikušas, nevar redzēt.