autobusā mājup izlīda saruna, kā pirms gadiem četrdesmit, piecdesmit vispār varēja cilvēki sapazīties, sarunāt randiņus, apprecēties. mission impossible. nekādu mobilo, īsziņu, ej uz pastu, piesaki tālsarunu, stundu gaidi, tad parunā, nekādas steigas, viss ieplānots, forši, vai aizsūti vēstuli, divas dienas kamēr aiziet, tad viņa uzraksta atpkaļ, divas dienas kamēr atnāk, a reiz viņa neatnāk uz tikšanos un pēc trīs dienām tev pienāk vēstule - piedod, es netikšu, bet nākamajā dienā tiksimies tur un tur, labi?
un tad es padomāju, cik cilvēkus es esmu dabūjusi savā irl caur internetu. bzāk, bzāk, vispār. :D