"Es pieņemu, ja būtu tāda situācija, man būtu par ko domāt, bet es tādā situācijā negribu nonākt."


Man pret Zalānu ir modušās mātes jūtas.
Es neesmu viņu dzirdējusi runājam balsīgajā, bet tas "negribu", "nelasu" un "Ja netiks pieņemts tas, kā es piedāvāju viedot valdību, es eju atpakaļ uz Kuldīgu tūlīt pat!" vai "Tam džekam (Domburam) ir reālas problēmas, es točna saku." - tas viss man tik ļoti atgādina ne no liela augstuma, bet stingru kājas piesišanu pie zemes un tas, kā zināms, notiek gribas un spītības vārdā, tak lai. Man arī gribas kaut ko labu, pozitīvu.

/šausmīgi patīk tās četras bildes dienā/