tū tikai jokojies tū tikai jokojies paskatījos uz sevi spogulī un tik smieklīgi palika tū tikai jokojies tū tikai jokojies
man vakar piedzīvojās atklāsme par dzeju atšķirībām tagad un kādreiz. patiesībā šī atšķirība ir reducējama tik tālu, ka paliek divas grupas - tie, kas strādā ar vienu roku, un tie, kas ar abām. rakstot ar roku (parasti labo), tiek masētas tikai analītiskās smadzenes, kamēr tie, kas masē ar abām rokām jeb raksta uz datora, masē abas smadzeņpuses reizē, ar ko arī skaidrojamas atšķirības radītajos tekstos. spēlēt vijoli ir mazāk masējoši, kā klavieres, jo labās rokas pirkstu gali netiek nodarbināti, kaut ar roka kustas. man patīk spēlēt abus, tomēr es jūtu atšķirību gan patikšanā, gan rezultātā. un tās dusmas, kas piedzīvojas klāt, kad klausos mūziku pie datora un jūtu pēkšņu bezspēcību, ka nespēju pierakstīt vārdos to, kas skan (it kā tāds būtu mērķis), atklāj man, ka patiesībā viss, ko rakstu te, ir klavieru skaņdarba imitācija, un viss, ko spēlēju, ir raksta imitācija, kas izskaidro to, ka bērnībā, kad man bija vairāk laika, es sēdēju pie klavierēm un lasīju notis. tātad vienkārši pārrakstīju. konspektēšana, pārrakstīšana, tulkošana ir labs veids, kā uzņemt jebkura veida tekstu.
tū tikai jokojies tū tikai jokojies man gribas savu ecards biznesu. iesākumam trūkst tikai kameras statīvs. bet tas, šķiet, būs jāuzmeistaro pašai. pēc referāta. pēc apes. ok, vēlāk.
|