sveiks, laikmet, sveiks, laikmet, sveiks,
mana zilā bossa nova un ziedošais tilts,
ar šodienu es pārstāju teikties neredzam,
ka tu man met, visu laiku met laiku, met.
švīkst gar ausīm skices, deg manuskripti,
gadsimtu meti, jā, cik ilgi tu jau meti?
un kā tev galu galā ar veselību un kā,
kā tur ir - visu galu pašā galā. nav kā malā?


ar šodienu vairs negaidu no sevis ķīnas mūri,
kur vienmēr tikai gaismā, arī tumsā spēju kāpt,
met man ar grāmatām vai pielādētām miņām,
tā drīkst - ar šodienu es sāku mazliet uzticēties.
ar šodienu viss gaisā pasviestais ir beidzot uzrunāts,
un dažām bailēm izaugušas garas kājas, un tu,
tu arī audzis laikam un laikam pati arī esmu.
rāms zirga skausta plūdums, sveiks, beidzot uzrunātais.