hmm, varbūt to vajadzētu pateikt savādāk.
redzi, doma tāda - nekam nederīgs ir tas zinātnieks, kurš nespēj izskaidrot savu darbu piecgadīgam bērnam. lasot "sarežģītu" literatūru, jāsaglabā spēja lasīt tā saucamo "vienkāršo" literatūru, bērnu literatūru, no kuras it kā esi izaudzis, kura tev it kā ir par mazu. tas ir kā iemācoties lidot, bet neaizmirst, ka var arī staigāt un pat rāpot. te parādās tā papildus elastība jeb plašais redzeslauks un neaprobežotā uztvere. tā es to biju domājusi. kā vienvirziena augšanas un pat dilšanas noliegumu.
bet einfelda neļaudis vispār ir kaut kas pavisam cits. kaut kas, ko neprotu klasificēt.

un nē, es jau negribu, lai tur arī tās pēdējās rindiņas rakstītu līdzīgi. man vienkārši likās, ka ja viņas nebūtu bijušas, arī es to pārējo būtu rakstījusi līdzīgi. :D