gribu uz jūru, kad ledus iet,
gribu par sevi un gadsimtiem smiet,
buras pacelt kā kleitas malu,
pirkstgalos lavoties uz pasaules galu.
gribu kā enkurs aizgrimt līdz pēdam,
gribu tās nopūst no klāja nost,
sarindot zvaigznes pēc alfabēta,
katrai gammai, lai ir sava bēta.
(un kuģi maldās, un polārzvaigzne maldās
kaut kur starp orionu un strēlnieka bultām)
zivis ir drošībā, kad ledus iet,
gadsimts aizņemts, mani turēdams ciet.