Stāsts ir mūžamežs. Vienmēr bijis un būs mūžamežs, kurā rakstīdams maldies. Ja to redzi no augšas, tas jau nozīmē, ka stāsts jāatmet. Jo mūžamežā ir savi noslēpumi, kuru atklāšana sagādā prieku, bet ja redzi to no augšas, kāda interese var būt rakstīt? Cilvēki raksta un lasa stāstus tāpēc, ka ar vārdiem tā īsti viens otram neko nevar pateikt. Paradokss. Bet tā ir. Inga Ābele "K-esmu"
|