vakar skrundā biju, ceļu uz embūti redzēju, embūte rullē, šodien biju siguldā, smuks diriģents, tāds kāmīšveida, tikai izkāmējis mazliet, merijs meri vārdā, mīlīgi, miks vilsons man arī patīk, arī tāds mīlīgais tikai citaveida, ne kāmīšveida, skolā nebiju ne vakar, ne šodien, man ir svētki, rīt braukšu pie omes svinēt viņas 14. novembra 103gadību un pie reizes arī lv dz/d, svētdien atkal mēģinājums, bez meri un bez vilsona, bet tas nekas, man patīk būt ar tiem lielajiem cilvēkiem, man patīk mūsu kontrobasists no mazā orķestra, viņš tagad spēlē arī lielo cilvēku orķestrī, nu vispār forši, mācos runāt, atklāju, ka nemāku, bet mācības sokas ātri un vispār esmu ģeniāla, jo man krūtīs tik bieži ir tā mīlestības sāpe, hormoni griežas ar mazām šķērītēm starp krūtīm, tur iekšā, elpa tad sāp, renāte - mūžīgi iemīlējusies, visos, šobrīd šostakovičā, classicfm mani mīl un to vien spēlē kā dmitriju, es nekad neesmu spēlējusi šostakoviču, ceru, ka iemīloties pa īstam un pamatīgam tā kņudošā sajūta krūtīs nepazudīs, bez tās es nevarētu, saldās mokas.
nu davai, ta līdz nākamajam ātrajam :D
čubuč