jākļūst gudrākai. kautkādā mēnesī, pilnā vai dilstošā, es vienmēr esmu ķip galīgi tukšā, un neko nevaru pateikt, tad es ņemos un ņemos, līdz nomainās mēness un viss atkal ir štokos. šobrīd jūtos dumja. secīgi, pēc pusotras vai divām nedēļām viss būs normāli.
kaut kāda vētra? tas laikam izskaidro tos mazos bērnus pie mana otrā stāva loga rūtīm. :)