ei nu tu sazin
vēlētos visu mūžu spēlēt savu vijoli, rakstīt mūziku, rakstīt vēl šo to citu, lasīt grāmatas un runāt par izlasīto.
bet ir aizdomas
un netieku skaidrība, vai tam par iemeslu nav vienkārši tas, ka es negribu darīt to visu pārējo.
tas, ka es gribu vienu, vēl nenozīmē, ka es negribu citu, savukārt tas, ka es negribu citu, nenozīmē, ka es gribu to vienu.

visi jau nevar. visiem jau nepienākas.
ī
ā
murgu ciet galīgi
p.s. secīgi tas, ka manī rodas aizdomas, arī ir tas, kas manī rada aizdomas.