Jau sen neko vairs nerakstu. Šajā veikalā laikam vairs nav vajadzības neko norakstīt, jo visu izpērk vēl pirms derīguma termiņa beigām.
Vismaz tā gribētos domāt. Vēl gan ir variants, ka visam klāt piegāzti tādi konservanti, ka derīguma termiņš ir atcelts kā tāds.
Bet klabēšanas process, kas nerezultējas atbildes gaidās jautājumam "ko šodien vakariņās", varbūt pat pietrūkst. Tā ir tāda sevi apmierinoša bauda, vērot kā burti virknējas teikumos.
Varētu teikt, ka šis žurnālis vairs nav mans. Tomēr pamatlietas, kā par brīnumu, vēl joprojām šķiet atbilstošas realitātei un manam skatījumam uz to -
Mans vārds ir Termins.
Žurnāļa nosaukums - publikas klepus starp koncerta daļām.
Bio: пишет для детского журнала «Чиж»
About this journal: dieva bioloģisks (sat)raukums
Arī lietotājikonu komplekta emocionālā vērtība nav novecojusi.
Un visbeidzot - Lietotāja tips: Bezmaksas lietotājs
Tā tas viss vēl joprojām ir. Un mana sajūta par to līdzinās vēlīno tīņu gadu pārsteigumam, ka kurpes vai bikses, kas nopirktas pirms gada, vēl joprojām der, jo vairs neaugu. Patīkamais atklājums, ka man beidzot ir kaut kas, no kā nav jāatvadās un ko drīkstu novalkāt līdz driskām vai taupīt līdz mūža pēdējai stundiņai.
Līdzīgi laikam jūtamies, kad lēnām lēnītiņām top skaidrs, ka šoreiz esam satikušies un viens no otra prom neaizaugsim. Drīkst valkāt līdz mūža pēdējai stundiņai. Ja vien abiem tā gribas.