lūdzu mammai apsolīt, ka rīt no rīta viņa mani "dabūs augšā".
apnicis aizgulēties. pat ja tas nozīmē tikai to, ka iepriekšējā vakarā bijusi nepamatota vēlme piecelties pārāk agri. realitāte vēl joprojām attālināta. bet viļņiem. uznāk un pāriet. sajūta, ka visi cilvēki ir svešinieki, uznāk. arī par mammu un tēti. uznāk acis slapjā vietā, kad iedomājos par to, ka jābrauc atpakaļ uz rīgu. ilgas rada bezcerību. bet viļņiem, viss viļņiem. nenoticu līdz galam. ne labam, ne kam. viss sāp un reizē tik ļoti vienalga.