Šorīt aizgulējos. Divreiz. Sapnī pakāpos uz grāmatplaukta un lēcu ūdenī, tālu, tālu. Kritu ūdenī, kā nekad nebiju kritusi. Ja būtu pakāpusies vienu plauktu augstāk, būtu aizlēkusi līdz istabas galam un atsitusies pret radiatoriem. Vēl bija kokteiļi, saldēts putukrējums un jocīgi augļi, dzīvoklis ar ļoti daudzām tukšām istabām un ejām, tad nāca ciemiņi, es apgūlos gultā un aizklāju acis ar rokām, kad nāca raibīs - tjipa, kautrējos, atrodi mani. Savādas lietas savādās vietās. Sēžu tagad ar basām aukstā istabā un domāju, vai pietiks ar to, ka esmu nogulējusi divas lekcijas, lai skaitītos, ka esmu sevi savlaicīgi palutinājusi/pasargājusi no saslimšanas, kas, kā visas pazīmes rāda, neatstāj tuvoties.

p.s. bet istabā man patiešām ir uzradies plaukts, no kura var arī lēkt, ja ļoti gribas. un skapis. un kartona kastes ir gandrīz pazudušas. un meitasistabiņā, patīkami svaigā gaisā cenšas izžāvēties tīrā veļa. t.i. vakar bija produktīva diena, ļoti.

man istabā ir miegs. ko tas varētu nozīmēt?
(t.i. braucu mājās pilna cerību mazgāt grīdas un kārtoties, rakstīt plānotāju un lasīt, spēlēt. pietika apsēsties pie galda, lai saprastu, ka gribas tikai gulēt. vakar vakarā arī grasījos kalnus gāzt un kino skatīties, bet pietika apsēsties pie galda, lai saprastu, ka man var sanākt tikai miegs. jāpārvieto galds uz citu vietu un galda vietā jāliek gulta, es saku!)
p.s. iespēja, ka es vienkārši esmu nogurusi, ienāk prātā pēdējā un neizklausās ticama.

mums šodien uz lekciju neatnāca pasniedzēja. no sākuma puikas vienkārši spēlējās ar klavierēm, bet tad piesēdās toms, ojārs izvilka trompeti un man bēda, ka vijoles nav, bet nevar daudz pabēdāties, kad viss kņud un vibrē, dziedās my funny valentine, auditorijā pilns ar meitenēm, kuras mācās džezistos un dzied daudz labāk par mani, bet kuru tas interesē, ja es varu dziedāt my funny valentine un toms piespēlē un ojārs turpina ar improvizāciju. tam visam ir tikai viena nelāga piegarša - mazuma, tā visa ir tikai un vienīgi par maz, bet pat tās drupačiņas just makes my day or even three.