no tās pašas operas - es nevaru pacelt kasti, ko pati esmu piekrāmējusi. krāmēs vēlreiz pēc citas zistēmas - apakšā grāmatas, virsū drēbes. vairāk par pieļautajiem 6 un 12 kg gan, šķiet, tomēr svērs visas. nezinu, kādu vati tur paredzēts pārvadāt. rīt pirmā nakts jaunajā miteklī. ar pārsteigumu atklāju, ka sajutos vīlusies, kad uzzināju, ka interneta vēl nebūs. tātad nekādas publiskās atskaites par pirmajiem iespaidiem. ko darīs? sēdēs istabas vidū, mēģinās sajusties, pie kuras sienas kam labāk stāvēt/gulēt/karāties, pastāvēs/pagulēs/pakarāsies ar pats, pārkrāmēs kastes ne vairs nešanai, bet lietošanai un atrašanai, NOMAZGĀS LOGUS (asap), mēģinās pieradināt ausi pie trokšņiem aiz loga. viss ir sīkumu sīkums, tikai par troksni gan raizējos. mana auss ir radusi maksimums pie radiatoru un grīdas knikšķiem naktī un putnu dziesmām rītos. šādu labumu esmu vienmēr novērtējusi, bet tagad tāds skumīgs novērtējums sanāk.
ekh. negribas un nesanāk te rakstīt tagad. bet starp lielām lietām ko nopietni domāt, ir tik daudz visādu nepierastu sīkumu, ka no kaut kā tomēr jācenšās atbrīvoties. gaisa balons un smilšu maisi.
|