vakar brokastīs cepu pankūkas neskatoties

pavārgrāmatā.
un ko es gribu teikt, ka no pavārgrāmatām var smelties tikai iedvesmu, nevis mācīties gatavot ēst.
mācīties ko varētu no tādām grāmatām, kur būtu rakstīts - ola tev pankūkās vajadzīga tādēļ un tādēļ, jo vairāk olas, jo tāda, jo mazāk, jo tāda, ja kombinācijā ar tik un tik miltiem, sanāks tāda masa, bet ja pielej kefīru nevis pienu, tad šitā. ja uz pannas tik un tik eļļas, sanāk tādas un tādas maliņas, ja kā, tad tā un ne šitā.
tādu pavārgrāmatu es gribu. kas man pateiktu, nevis to, cik ko samest kopā, lai sanāktu sešas porcijas, bet, kas pateiktu man - kas tā ola tāda ir un kam man viņa tur ir vajadzīga!

saldējums, ko nopērk dubultos un ieliek somā minoties uz vaivariem, tur ir pašā labākajā mīkstumā.
/piekusu. un vispār jūrā var peldēties. sapūsts ļoti silts. žēl, ka biju bez pelddrānām un riteņslēga.

Man tiešām ir problēmas ar ctrl+f.
Mēgināju atcerēties, kas tur mammai jaunībā bija ar Milzarāju ģimeni, kas ar Birzkopiem, gribēju apskatīties netā, izlasīt, kā ir, nospriedu, ka visiem vajadzētu uzrakstīt par savu dzīvi rakstu vikipēdijā. Jāpiezvana mammai, jāpastāsta, kas viņai tagad jādara.

Mūzika: arnis miltiņš - zima

māja pilna ar ziedošām devītklasniecēm, un es te saku, ka sveši cilvēki ciemos ļoti smaržo, un esmu pārliecināta, te tā kādu brīdi smaržos arī, kad viņas jau būs aizbraukušas, un es neesmu pārliecināta, vai man tas patīk, jo man nav ne jausmas vai tā smarža, kuru es atstāju svešās vietās, ir tā smarža, kura man patiktu.