kādēļ pēkšņi ir tik vēls. es attopos domājam par mazām krūtīm, par to, ka vajag atkal priecāties tāpat, par neko, par to, ka vajag atrast darbu, citādi ar maku būs dupsī, bet tagad vismaz trīsdesmit cilvēki uz vienu darbavietu un man nav nekā, ar ko es varētu iepatikties darba devējam, kādu lordu, kādu grāfu, nu kaut kādu, kurš varētu manī iemīlēties un savu mīlu izpaust mani uzturot, es varētu būt guvernante viņa bērniem, dzīvot četrstāvīgā pilī ar vecu dārzu un slepenu istabu, kur dzīvotu mana labdara trakā sieva, universitāte tiešām varētu pagaidīt, lai arī man vienmēr ir licies, ka viss varētu pagaidīt, viss, izņemot izglītību un ģimeni, bet es esmu lasījusi pasaku par diegabiksi, kurš meklē laimi, un kamēr es būšu tā ieciklējusies, es zinu, ka man nekas nesanāks - tā es nespēšu iemācīties atkal priecāties par neko, tāpat vien, tā es nespēšu atrast darbu, tā es nespēšu pabeigt studijas, ja es tik ļoti to visu vēlēšos, kaut kāds antikoelju sindroms, jā, un es ticu, ka es nevarētu paņemt akadēmisko gadu un aizbraukt piemēram uz angliju, pastrādāt, varbūt kaut ko mazliet pamācīties, padziedāt, bet, protams, ka es to neizdarīšu, jo man vienkārši pietrūkst nerva uzņēmībai, un es sēžu brīvlaikā mājās, un, paldies dievam, man ir jābrauc spēlēt koncertus, citādi man nebūtu nekāda attaisnojuma, ka neesmu nevis izdarījusi to, ko vajag, bet pat klāt ķērusies neesmu, un cita brīdī es, atgāzusies gultā, skatos filmas, bet pat tām man nepietiek uzņēmības, un skatoties paralēli spēlēju burbuļus, un šausmīgi gribas mīlēties, bet tieši tagad, kad cerēju sev visādu veidu celibātu ieviest, tas noteikti tās garlaicības un neuzņēmības dēļ, lūk, kārtējā reize, kad nesanāk, kā gribējies, tieši tādēļ, ka ir gribējies. es kaut kā galīgi greizi gribu laikam. nuffiks.

no kā, it jo sevišķi tīņiem, ir tā sajūta, ka visi tādi normāli, es viens tāds nenormālais, dīvainis, savādnieks.
nevaru sagaidīt, kad beigsies mana pubertāte, vai, kas tas, pie mammas, tāds ir. bet skaidrs, protams, kas vienmēr notiek ar lietām, kuru beigas es nevaru sagaidīt.
nebeidzas, nuffiki, nebeidzas.

No Kolāžas

veco ekrāna bildi ar vudiju nomainīju ar šo. 22 bildes vienā, bet, protams, ka vudijs ir arī šeit. un alans rikmans arī. un kas nu tur vēl. visādi mīluļi.