pirmāmkārtām mēs esam ieputināti, kopš septiņiem vien ir sasnidzis vismaz 10 centimetri bieza un veļamas konsistences, otrkārt - man bija neordinārs sapnis, mans tēvs bija bils mjurejs/džeks nikolsons, par pāvestu bija iecelta mūķene, kas galu galā izrādījās nāra, kas beigu galā biju es, jo iedomājos, ka nāru vajag parādīt kolmanei un par to varētu uzrakstīt pat vairākus bakalaurdarbus, taču tādēļ laikam bija nepieciešams iejusties nāras/pāvestes ādā/astē, un bilam mjurejam/džekam nikolsonam bija nāranizēta māja, tajā varēja iepeldēt pa pazemes kanālu, visos gaiteņos bija kanāli, pagrabā bija akvārijs, kurā bils/džeks mīlēja skatīties televizoru (ieelpa reklāmās), un pāveste nolēma, ka neatgriezīsies divkāju režīmā, jo kā nāra ir tuvāk Dievam, sapnī bija vēl daudz dažādu sīkumi (bērnu mēteļu veikals platas bruģētas ielas malā, kur veikali ir tikai vienā malā ielai, kamēr otrā ir kaut kādi pat mītiski dzelteni smilšu lauki, bērni, kas rāpjas pa sienām, cepuru vagoniņi, operas apmeklējums ar kādu nepazīstamu draudzeni sarkanā cepurē un vēl kaut kādi sīkumi)

Tags: sapņi