"Es kādreiz pie Čaklā strādāju Karogā, veselu gadu vadīju kritikas nodaļu. Māris pastāvīgi iemīlējies. Viņš uzskatīja, ka ar vienu sievieti nepietiek, ka vajag dzīvot vienlaikus ar divām. Un viņam bija mūzas. Kādai astoņpadsmitgadīgai meitenei viņš uzrakstīja savus vislābākos dzejoļus."

Līgas Blauas intervija ar Jāni Rokpelni, Ievas stāsti, 12.09.-25.09., 2008.

"Māra pēdējie visspēcīgākie dzejoļi ir tieši tie - viņa mīlestībai veltītie. Kāds jau, protams, viņš ir uzrakstījis arī Ievai, ar kuru kopā nodzīvoja divdesmitčetrus vai vairāk gadus. Viņi apprecējās, izšķīrās un atkal apprecējās. Ieva vadīja automašīnu, veda Māri tur, kur viņam vajadzēja, atšifrēja viņa intervijas, pārdrukāja viņa rakstus. Ieva darīja visu, pat degunu viņam noslaucīja. Ieva, kas ir gudra un talantīga, savu dzīvi upurēja vīram. Māris varēja nepārtraukti iemīlēties, tāpēc arī bija tik produktīvs dzejnieks. Tagad, kad Ieva kļuvusi atraitne, viņai pašai sevi jāapliecina, aks viņai arī izdodas."

Līgas Blauas intervija ar Jāni Rokpelni, Ievas stāsti, 12.09.-25.09., 2008.