"maiga, turklāt veselīga" sēž uz taburētēm un tabletēm. Viena stundu pirms ēšanas, nākamā 45 minūtes pirms ēšanas, nākamā pusstundu pirms ēšanas un nākamā pēc ēšanas. Ņemot vērā, ka parasti nezinu, cikos ēdīšu pusdienas vai vakariņas (ja zinātu, jau tas vien uzlabotu veselību), šo rituālu piekopju tikai no rīta. Brokastu gādāšanai visbiežāk atvēlu nepilnas trīs minūtes, tulīt pēc pamošanās (reizēm arī pēc apģērbšanās).
Tas nozīmē, ka modinātāju uzlieku stundu agrāk, nekā plānots mosties un rīšanas refleksa starplaikos, protams, guļu.
Stulbi ir vienīgi tas, ka šāds rīta miegs man stundas laikā piegādā četrus sapņus, no kuriem trīs neiejūtīgi atspoguļo, par ko es satraucos, bēdājos, pēc kā ilgojos vai plānojos, domājos, rēķinos.
Morning review of myself. Pamostos, izdzīvojusi visu nākamo nedēļu. bāc'is.

Tas laikam bija februāris. Viens no tiem vakariem, kad aukstā mājas daļa bija pārāk auksta un ar karstu tējas krūzi rokās es vēru durvis uz silto mājas daļu. Durvis nevēlējās padoties manas krūžainās rokas priekšā, vismaz ne uzreiz, tādēļ puskrūze tējas izšļakstījās uz manas kājas. Daļa tālāk par čību nedevās, bet daļa ar triecienvienību izskrēja cauri manām kokvilnas zeķubiksēm. Tas bija skaists apdegums. Dzija lēni. Sāpēja maigi. Skaisti uzpūtās. Precīza apļa forma. Rētas nav.
Tagad karstu krūzi nesu "sānā". Tā, lai tālāk no kājas.

Bet tējas vietu uz manas pēdas es tev varu parādīt arī šodien.

spēlēt tā, it kā pa gaisu lidotu spalviņas
spēlēt tā, lai spalvas pa gaisu lido