Lēnām piecēlusies no sēdvietas, viņa devās pie šofera un lūdza tam apturēt autobusu.
Izkāpa, nostājās ar muguru pret ceļu, mazliet pieliecās un pa muti viņai laukā nāca labums.
Jau brauciena sākumā es jutu, ka viņai tas ir.
Labums plūda platā straumē, to pluinīja vējš.
Nemainot pozu, viņa vairākkārt palēcas, lai noķertu lentas galu, un sāka to tīt kamolā.
Kad viss bija beidzies, viņa noskurinājās, noslaucīja muti un iedzēra malku ūdens.
Mēs turpinājām ceļu.
Viņa nolaida sēdekli.