Un tikai viena lieta ir acīmredzama - manā dzīvē nekad nenotiek tas, ko iztēlojos. Tādēļ iztēloties nozīmē ne ilgoties pēc vēlētā, bet atsacīties. Jo tik acīmredzami man rāda, ka, lai cik variantu es neradītu savā galvā, ir kāds pēdējais, labais variants, kuru es spēju tikai izdzīvot, bet nekad iztēloties.

Un kas notiek, kad iztēlojos, ka tikai viena lieta manā dzīvē ir acīmredzama?