zentastanta bija atnesusi makulatūru - vecas avīzes, veikalu reklāmas, katalogi. vienmēr izlasīju laukā krāsainās reklāmas, tajā laikā biju pārākais papīrgriezējs un līmētājs, turklāt man vienkārši patika šķirstīt katalogus un iztēloties, ka es pirktu tos palagus, to šujmašīnu, to virtuves kombainu un vēl vinnētu mašīnu visticamāk. iztēloties, ka esmu baigā mamma un vispār
iztēloties.
zentastantas atnestajā makulatūras kaudzītē bija īsa filosofijas vārdnīca. traki satraucos, ka kaut ko tādu dedzinās, mamma teica, ka tā grāmata tāpat nekam nederot, jo izdota padomju savienībā un visas definīcijas ir galīgi garām. pateicā tā un atļāva man papildināt savu mantību. pirmajā iekšvākā ierakstīju savu vārdu uzvārdu, ar krāsainiem zīmuļiem veicu neskaitāmus pasvītrojumus un rakstīju uz malām kaut kādas skaistas nesakarības. man patika
iztēloties,
ka nopietni mācos. vēlāk es saliku šķirās nospiesties burkānu lakstus un akāciju lapas. esat kādreiz spieduši sarkanās zemeņu lapas. sanāk ļoti skaisti, turklāt zemeņu lapas ir pūkainas. tas visu padara vēl skaistāku.

klausījos narkēviču, kārtējo reizi gribēju, lai viņš mani samīļo, un atcerējos. tādi tie burkānu laksti šodien.