tātad visu dienu zīmēju trījstūrus, zgzgus un mazliet apļus, mazliet vairāk atsperes.
tur uz takas pie baltās mājas es, gan turp, gan atpakaļ ejot, vienmēr skaitu vīngliemežus. man ir sajūta, ka esmu redzējusi sešus, bet saskaitījusi esmu tikai četrus, droši vien ir pieci, bet vienreiz divi mīlējās un no gaisa smidzināja.
paskaties, kādi jocīgi teikumi te izprintēti: "Cilvēks pirmo reizi nostājas uz pasaules malas un noskatās uz sevi no malas." un "Cilvēciskais ir tas, kas notiek cilvēkā." un "Cilvēks pāriet daudzus etapus, kas notikuši ar cilvēci kādreiz."
arī cilvēki, redzi, kaut kad pāriet.
sliekas mīlējoties gūst baudu. sliekas un cilvēki, gliemeži nē.