nenoguris vēl sapnis, kur mēs braucam vienumēr vienu ceļu,
jūra, smiltis labajā pusē, zeltas pļavas, mežs kreisajā,
ja tā ir Latvija, pamostoties skaitu virzienu uz dienvidrietiem,
ja tas ir sapnis - tad vēl nenoguris kā siena gubas čaukstošas
tavas lūpu gubas zeltas turpina liet pār visām pļavām uz manis,
kreisajā trekni gaiša debess, labājā rieta darvota platmala,
lūdzu, apstādiniet tramvaju, man tagad tik ļoti nāk vējiens,
jau kopš bērnības tā nāk katru reizi, kad kājas jau ieliekušās
dieva palēcienam, zinātniski skaidrojamam, dieva izlēcienam
no robežām, čaulām, sirds, raksta paskaidrojumu, mežs izsauc mammu,
ū ū, mamma klausās, ja tas atkārtosies, var pat izslēgt no rotaļas,
kā bītīti rožu dārziņā ieslēgt starp roku malām, plaukstu ceļiem,
nepaguris vēl sapnis lej pār manām aizām trīs varavīksnes reizē,
nepaņēmu maisiņu, apstādiniet tramdvēju, man nāk sauciens.