pastāvīgi aizmirstu izdarīt kaut ko svarīgu.
bet tas nav nekas salīdzinājumā ar to, ka pastāvīgi atceros, ka esmu aizmirsusi izdarīt kaut ko svarīgu.
man skolā mācīja nelietot "ka" divos palīgteikumos pēc kārtas. vispār nelietot vienādus palīgteikuma ievadvārdus pēc kārtas.

ja mana dzīve tiešām būtu tāda, kā te pierakstīts, tad lai skan ai un nekad neizskan. jo kā citādi būt, kad gada kopsavilkums tik savāds, tik bezjēdzīgs kādā nozīmē, bet kādā citā tik svarīgs, ka tikai zem atslēdziņas liekams, zem atslēdziņas, ja ne vairāk.
praktiski neredzamas manas gada labās lietas, bet tās es atšķirībā no atšķirīgajām atceros tāpat, bez atgādinājuma.
un gads vēl nav beidzies, bet, ja skata to, kas sākās 2006. gada 15. decembrī, tad manā dzīvē notiek ļoti daudz, daudz no tā es varbūt aizmirsīšu, daudz no tā pazaudēs datumus, bet garlaicīgi man nav bijis ne brīdi, tpu, tpu, tpu.