Atbraucu mājās un stāstīju tētim par jaunākajiem atklājumiem manā ilustrētajā dzīvē, tai skaitā arī par to, ka, izrādās, visi vīrieši, kas man patikuši jau bērnībā un patikuši tieši tajā savādajā bērnības garšā, ir no Liepājas vai vismaz saistīti ar to. Piemēram, Guntis Veits, Mārtiņš Vilsons, Ainārs Mielavs, Igo un klāt vēl izņēmumi (no bērnības) Hvoinskis un (no vīriešiem) Maija Lūsēna.
Tētis saka:"Bet Liepāja ir tik tālu. Tuvāk kā Lozanna, protams, bet tik un tā.."
Es: "Ne jau tā es domāju!"
Tētis saka: "Tu vēl ne, bet man, redzi, jau jādomā."

(Paldies, Rūcīši! Nu man atkal ir atmiņas sapņiem.)