ā, es biju aicināta, pirms kādām divām nedēļām rt bija cēsīs, bet es viņu tā īsti neatpazinu, vien sarauktu pieri noblenzu, bet piektdien viņš teica, ka es esot redzēta. jā, es zinu. tas ir dabiski. nu jā, tas sūds, bet visādi citādi man ir tāda plika sajūta, kāda ir, kad pārģērbies. esmu novilkusi grū, murgu, siberian_mum, jā, arī orissu esmu novilkusi nost, bet ko vilkšu atpakaļ. vēl nav zināms. man vienmēr licies, ka nūdisms mani aicina. par dažu labu vēl joprojām piedomāju katru dienu. mēs tiksimies. es nekad nebūtu teikusi atā, ja nezinātu, ka mēs tiksimies gana drīz. (bā, kāpēc tādā gadījumā vispār jāsaka atā) :D
nu jā. ko tagad lai pasaka tādu, kas atsvērtu to laiku, ko zaudēji tikko. nekas, nākamreiz. pliki cilvēki gudras lietas nerunā. tak klusiņām domāt nav aizliegts.
|