nav labāka miega par to, kas nāk lasot bioloģiju.
tu esi mans rodopsīns.
naktī ļoti koši sapņi. artus sēdēja uz grīdas, izgāza krējuma burciņu un sauca - edz, edz, edz, te var smuki iesēsties! atbildēju, ka viņam to noteikti negribas tik ļoti, cik pašam liekas.
tad biju tukuma centrā uz mājas jumta un pa ielu gāja gājiens ar bungām, taurēm un karodziņiem. viss tādā dzeltinātā gaismā un gājiena dalībnieki sirmas, gaisā pasviestas tantiņas, kas mani ļoti priecēja.
skatījos ziemassvētkos uzņemtas bildes pie dzejas vecmāmiņas (atvadījos septembrī, pirmā reize kopš bērēm, kad viņu redzu sapnī), es ar čolku, mamma ar uzkrāsotām lūpām, māsa ar gariem matiem - viss pilnīgi savādāk kā dzīvē. skatījos un ieteicos mammai, ka varētu nogriezt matus zēngalviņā. mamms pielika sprīdi pie savas galvas un teica, jā, tāpat jau pusotra gada laikā ataugs. tad gāju to stāstīt tātam, kurš savukārt izrādīja aizdomas, ka pie šīs idejas vainojams internets. atbildēju par bildēm un mammu, piemetinādama: "un ja vispār internetā ir kāds, kura viedokli es ņemtu vērā, tad viņš nekad nav izteicis piekrišanu manu matu griešanai. gluži pretēji". tāts teica jā, es pamodos un brīnījos par saviem matiem. gari. vēl gari.
līdz izlaidumam noteikti gari. kas vēlāk, to minēt, bet nepārcensties.
mēģināju lasīt bioloģiju ārā, bet es neesmu odu sitamā mašīna, piedodiet, odkamikadzes.
tas labi, ka es tomēr lieku eksāmenu šai mācībā par dabu, man vismaz ir pārliecība, ka uz fizioterapeitiem es noteikti neiešu. kultūras vēsture ir daudz interesantāka.
sauciet mani par miofibrillu.