kad viņi man saka:
-tu esi traka!
lai nu ar ko bet ar to!
varbūt ka mēs varam...

-galīgi garām!-
es smeju
un vairāk neko

kad viņi man ziņo:
-redzējām viņu
kopā ar to
tur un tad!
tie abi bij kopā!
vai saproti - k o p ā !

atbilde ir:
-nu un tad?

nu kā viņi nejūt
ka dzīvoju dzeju
ik brīdi kad tu esi mans!
ka man nav no svara
lai man ir vara

lai tu mani gribi -
tas gan!

kad viņi met acīs:
-ko pasaule sacīs
par tevi?

es atbildu tā:
- es pasauli zinu
nu t e v i es svinu
jo tu esi vairāk kā tā!

tu esi mans bingo
džons pols džordžs un ringo
tu esi mans videoklips!
man ir tavs rēzus
tu esi mans jēzus
tu vienkārši esi mans tips!

1999.22.XI
VIKS

ā, pareiz, kamēr ciba negāja, biju pie sava vasars puiškāna.
mazais bija tā pārpriecājies, ka gāza apkārt visu, kas gadījās pa ceļam.
ēst arī nebija ne laika, ne gribas, ja reiz varēja stāstīt renātei visu, ko viņa vēl nezina.
nesaprotu, par ko gan viņš mani tik ļoti mīl.
bet vienu saprotu. mīlestību vislabāk var iemācīties no maza bērna.
agrs rīts. esmu virtuvē, drīz braukšu prom. aleksis samiegojies sēž dīvānā un sauc: "Venātē! Atnāc pasēdi ar mani, parunājies!"
Neko vairāk taču nevajag, kā vienkārši pasēdēt blakus un parunāties. Par dārziņu, multeni un suni. Un būt atklātam.