publikas klepus starp koncerta daļām

Viks "Sarežģītais zvirbulēns"
Zvirbulēns bija pārliecināts, ka viņš ir bijis vienmēr. Kad Zaļā Vārna reiz viņam stāstīja kādu notikumu, piebilstot, ka tas atgadījies tad, kad Zvirbulēna nemaz vēl neesot bjis, viņš pagalam izbrīnījies iesaucās:"Kā? KUR tad es biju?"
"Tu vispār nebiji," sacīja Zaļā Vārna, sakārtodama kādu greizi iegulušu spalcu.
"Kā - nemaz?" turpināja brīnīties Zvirbulēns. "Nu bet kur tad es biju, ja es vispār nebiju? KUR tad es biju?"
"Nu kā tu nesaproti," Zaļā Vārna sapīka. "Tu v i e n k ā r š i nebiji, un viss."
"Ja es vienkārši nebiju, tad es biju sarežģīti," sacīja Zvirbulēns un paskatījās Zaļajā Vārnā tā, it kā būtu viņai atņēmis brangu graudu.
Zaļā Vārna pasmaidīja vienu no saviem smaidiem.
"Sarežģīti, tu saki? Tiesa gan, tas ir visai sarežģīti, un es tevi turpmāk saukšu par Sarežģīto Zvirbulēnu."
"Es Pats esmu Sarežģītais Zvirbulēns, mani nemaz tā nav jānosauc." Zvirbulēnam nepatika, ka cits kāds iedod viņam vārdu, ko viņš pats nav izgudrojis, taču viņam darīja godu tas, ka nu viņš vairs nebūs parasts zvirbulēns...