pirms vai pēc miega, visviens, man gribētos tev lasīt priekšā, tik zaļu, rūgtu un spēcīgu kā tēju, svaiga brieduma pilnu. varbūt dzeju.
mēs esam divi, saki - visdivi, vai esmu jau pamodies vai miegā vēl, cilvēki kabatās noslēpuši kutināmās otas tik un tā lepni pastaigāsies/pastaigās ies/
pastaigā sies mezglus kabatsdrāniņā, vistrīs, lai neaizmirst neaizmirt pavisam, visviens, visdivi, un vistrīs, lasu priekšā, tu guli, un varbūt tapsi reiz brīvs.
tik zaļu, rūgtu un spēcīgu. varbūt dzeju, tagad tu, es guļu
|