man ir zaļa gerbera
nav smuki

alfrēdskolai salidojums. ar prātu saprotu, ka nospēlēju labi un viss bija kārtībā, tomēr galu galā nejūtos apmierināta, tāda kā pasviesta gaisā un nenokritusi lejā. karājos pie griestiem savā nemierā, jo nav sajūtas, ka did my best. bet tam nemieram gan varētu būt vēl cits iemesls. fagotists, kuru pievienojam listei blakus credo solistam guntim veitam, maijai lūsēnai, igo fominam, kristīnei krūzei, gunāram kalniņam, jaunajam, zaļajam igauņu diriģentam un skarbi tumsnējajam pēterburgas orķestra diriģentam, kurus es visticamāk nekad vairs neredzēšu, bjorkai, reproduktīvās veselības centra darbiniecei ilzei... listei, kuru esmu rakstījusi visu savu apzināto mūžu. cilvēki, kurus ieraugot es nespēju atraut ne acu. es viņos neiemīlos un iespējams, ka man viņi visādi citādi būtu pavisam vienaldzīgi, ja vien. ja vien man neiesāpētos krūtīs un nepaliktu tā savādi.

Mūzika: the garden by bobby mcferrin