atvilktņu dzeja. un tie tur, malā - atvilktņu dzejnieki. es arī, es rakstu savai atvilktnei, rakstu vārdus, noķeru mirkli un, iekārusies tā astē, vienkārši ļaujos, vadīt to nespēju, es tikai ļaujos, rakstu vārdus, vienu pēc otra tos metu aploksnēs, aizlaizu ciet, atvāžu sirdi un sviežu tik iekšā, man atvilktne vienmēr ir līdzi, mana atvilktne nekad nav pilna.
khe, tā tur - rādiet uz mani ar pirkstu un smejiet, es dzejoju atvilktnei un tā nekad nebūs pilna.