pa ceļam uz mums ir kāda sala,
kāda neizturēta ceturtdaļpauze.
skūpstus kā lociņu velku pār lūpām,
paliek pēdas, bet stīga neietrīs.
pa ceļam uz mums ir kāda sala,
krūtīs saķepējusi dziesma,
operspoks ieklepo vēberam sejā,
kas iecirtīgi klusē.
pa ceļam uz mums ir kāda sala,
kāda pāragri dzimusi nevēlamība,
dienas no(s)vīst pat neiesākušās,
un pazūd vēl ceļā uz mums.