labrīt! nu kā? vēl dzīvi?
ak, paldies, ka apvaicājies par mani. :P es tā pa pusei vispār. mokos ar neizlēmību. jau vairāk kā gadu neesmu kafiju dzērusi, bet šodien taisni kā prasās tādu mēlnu, mēlnu ar labi daudz piena, biškucīt vaniļas cukuru. bāc. būs jāizlīdzās ar kakao. un zin, kas ir savādi? mums mājās nekad nav bijis tik daudz kafijas, kā tagad, kad neviens viņu nedzer. nez, kas tas ir ar tiem cilvēkiem, kā nāk ciemos, tā kafejpaka padusē. a kafija paliek veca?
pilnīgs čau.

ača. man atkal gribas parunāties. tu jau zini, ar mani tā dažkārt gadās. tad es nevaru runāt ne ar vienu cilveeku man līdzās. es vēlos runāt ar svešiniekiem. atkal biju iegājusi čatistabā. zini, pirmajos ziemassvētkos tur sēž tikai nelaimīgi cilvēki un savās sarunās es neguvu piepildījumu. tās drīzāk mani grāva. es teicu, ka pirmajos ziemassvētkos tur sēž tikai nelaimīgi cilvēki. es tur biju. vai es arī esmu nelaimīga? draudzene man stāstīja, ka tie cilvēki, kas spējot redzēt sapņus, pat ja ir gulējuši tikai piecas minūtes, esot nelaimīgi. man tā ir. vai es arī esmu nelaimīga. likās, ka esmu laimīga. kādēļ lai es tāda nebūtu. tas vienkārši ir nepanesamais esības vieglums. viss taču ir vienkārši. tu saproti?