man patīk tad, kad tu mani uzrunā ar "tu". man pat nevajag dzirdēt savu vārdu, tas mani drīzāk nobiedētu. bet, ja tu man saki "tu" - es jūtu, kaut divu burtu ilgumā esi domājis par mani. atzīstos, man ir nepieciešama uzmanība. it sevišķi tava.

grūst rūgtā grūtā grūsnā gove rūta gružos gruzīdamās un grozīdamās gurdi.

es esmu slimīgi greizsirdīga man šķiet. (brīžos kad greizojos, lauž kaulus.)

nezinu, kaut kāda pašanalīzes mēness fāze uznākusi. visu laiku gribās analizēties. (lūdzu, ieliec mani burciņā un aiznes uz poliknīniku) un par to greizsirdību tā ar laikam ir. ja man kāds patīk, tad es viņu paņem un piespiež sev klāt, neko nejautādama. pēcāk stulba jušana, ja kāds tik un tā gramstās ap to piespiesto. ļauni. pēdējā laikā vispār jūtos baigi ļaunā (ragana). es nespēju būt mīļa ilgāku laiku, jo tad man šķiet, ka esmu pārāk mīksta un salda, attēdos, tā teikt. kļūstu nopietnāka un, pašasprāt, objektīvāka, bet cilvēki to saprot kā skarbumu un asumu, un saraujas no ikkatra vārda, ko saku. visticamāk es neesmu patiesa, kaut ar man ir grūti to saprast. kā gan es varētu nebūt patiesa, ja tāda jūtos. ai, maya. arlabunakti.