Es naktī baisi raudāju, un patiesībā, jau tagad ar riktīg gribās. jauks puisis pēc skata, jau tikko ieraudzījusi viņu, sapratu, ka viņš man būs īpašs, un tā arī bija. Es viņu mīlēju neprātīgi, viņš mani mīlēja neprātīgi (saproti, pilnīgi neprātīgi) un viņš bija vampīrs. Bieži viņš man izteica vēlmi arī pēc manām asinīm, tomēr mīlēdams mani, saprata, ka es nevēlējos ļauties viņa zobiem. Vakaros, kad viņš devās asiņu meklējumos, kopā ar mani viņš atstāja savu labāko draugu, lai es nebūtu viena. draugs pēc profesijas bija "labākais draugs", par viņu instrukcijā bija rakstīts: "..allaž izpalīdzīgs, plecs uz kā izraudāties, vienmēr atsaucīgs, lielisks melis, talants uz izlikšanos un tēlošanu..."
Gāja gadi. Es un mans vīrs, vampīrs. Neprātīgi mīlēju viņu, viņš tāpat mani, baidījos no viņa, cietu par savām bailēm, par to, ka, lai arī brīžiem vēlējos, tomēr nespēju viņam atdot savas asinis, viņš - arvien vairāk vēlējās tās dzert. Ar laiku, viņš aizvien retāk staigāja, sava parastā cilvēka veidolā, augu dienu es skatījos uz viņa vampīra seju. es "pārgulēju" ar "labāko draugu", kurš bija gejs. mans vīrs par to bija vairāk satraukts un apmulsis, nekā dusmīgs. arī es biju apmulsusi. es skumu pēc mājām, pēc aitām, ēzeļiem un trušiem, pilī, kur dzīvojām es sāku justies kā cietumā, mana lielā mīla, drīz man spēja sagādāt vien ciešanas un sāpes.
bāc, es tā raudāju. pamodos puņķaina, spilvens slapjš, galva smaga, ir taču tik grūti ciest no savas mīlestības, pat sapņos

Tags: sapņi

būs jāieliek sevi burkā, vāks virsū un jānoslēpj tā, lai neatrod - drusku kā bail, es pēdējā laikā tik daudz ko metu ārā, dzēšu, svītroju nost, domāju - ai, nu kam man šitie sūdi vajadzīgi, takš tāpat nekad nelietošu... nu ja, un drusku tā kā bail, ka viendien es nepasaku - ai, nu kam man šitā renāte vajadzīga, tak sviedīšu ārā, jēgas tāpat nekādas. un taisnība jau ar man būtu.
tev nav kāda lielāka burka pagrabā?

tādās dienās kā šī es sev par sabiedroto vēlētos beigas. tikai nezinu, kam vairāk - sev vai visam, kas apkārt. vienkārši pieriebies un apnicis, līdz ūkai viss, vai mani tiešām kādreiz kaut kas interesēja, spēja aizraut? neticu, un pat ja spēja, tad tagad viss ir pazudis. saproti -  nav nekā. pat nevar teikt, ka viss ir vienā lielā pakaļā, jo, redzi, pat pakaļas nav. nekā nav. stulbums (un tā arī nav)