hei, hei, hei, a kur tagad paracetamolu var nopirkt, ja aptiekas vietā ir vesela banda karmu? :D chau,  karmabanda  tev smuks zhurnaalis ;)))

da visbesiigaakaa sajuuta ir tad, kad paaralsi, ko kaadreiz esi samurgojis un tev pat tiiri labi tie slimaa sunja murgi patiik :D nu toch stulba sajuuta
______________________________________
pieliec ausi pie mana veedera
un klausies kaa bulduree dziive
pieliec ausi pie manas sirds
tur pulkstenis muusu sekundes skaita
pieliec ausi pie manas plaukstas
un klausies kaa shviikst putnu spaarni
pieliec ausi pie mana vaiga
un ljauj man tevi noskuupstiit

es ljoti centiishos izdariit taa, lai tu nekaadi nevareetu padomaat, ka es buutu daudz par to domaajusi un gribeejusi censties.
/da kaa lai zin, kad shitais nostraadaa un kad nee, jaaklausaas sirdii - nu bet taa galjas masa man ir kurlmeemaa, ka ta vinja man var pateikt, taapat neko nedzirdu :D

Godkārīgajai un valdonīgajai Lauvenei piemīt apskaužams talants izdomāt sev nelaimes. Kad tiek aizskarta viņas patmīlība, viņa nesāks kalt visādus tur ļaunus plānus, bet vienkārši uzreiz pateiks, ko par jums domā, un piepūtīsies. Lauvene bieži vien iemīlas vīriešos, kuriem par viņu pilnībā nospļauties. Savukārt, no partnera puses sajūtot mīlestību, viņa var to nežēlīgi pamest… Lauvene klusībā uzskata sevi par pasaules centru un viņas Devīze ir vienkārša – “Tev jāatnāk pie manis pašam”. Neuzdrošinieties kritizēt Lauveni!!! Jums pašam būs sliktāk… Gribat izpatikt? Nopērciet viņai kādu dārgāku zelta gabaliņu un pavēstiet, ka viņai ir eņģeļa raksturs (seja), ka bez viņas Jums nekas vairs nav vajadzīgs. Trīs – četras dienas nedēļā Lauvene “krīt” depresijā, bet pārējo laiku uzskata sevi par likteņa dāvanu tev, mans draugs.

//ghe, ghe, vispaar sajutos vairaak kaa veezene , nekaa lauva ,nu dazhos kalendaaros tak lauvas saakaas tikai 24.juulijaa :D
grrrrrrr :D

sakaisis, saguleejis, aizkaveejies silts gaiss uz manas maajas lievenja seezh shuupuljkreeslaa un shuupojas leenaa ritmaa, zaales stiebrs starp luupaam, acis pieveertas, zem salmu platmales sleepts, aizkaveejies gaiss, vinjsh nedzird, ka aiz maajas veejsh ar zaljajaam lapaam suniishus speelee, aizkaveejies gaiss ir vecs un leens kaa laiks, vinjsh atnaak peedeejais un aiziet peedeejais, uz taa vaiga allazh palaga ieguleeta rieva, ar pirkstu galiem to noglaastu, bet vinjsh acu nepacelj, uz mana lievenja shuupojas, kaist, gulj aizkaveejies leenais laiks, silts un smags, tu, mans leenais laiks

man nepavisam nav klaustrofobijas,
kad līst man tik ļoti gribās ielīst,
vienalga vai padusē tavā vai plaukstā,
meža sūnās vai skurstenī ielīst,
man nepavisam nav klaustrofobijas,
un, kad līst man ļoti patīk ielīst

man nepavisam nav pašpārmetumu,
ka runāju, domāju pusaudža domas,
pārāk saldas un pārāk traģiskas tās,
pārāk nemākulīgi teiktas, tādas pašas kā citiem,
bet man nepavisam nav žēl, ka neatšķiros no viņiem,
ko tad pelēkās masas darītu, ja viena iztrūktu,
kaa tad savādāk, kur tad savādāk vēl varu es būt,
ja ne te, ja ne tā, ja ne šāda - kā esmu

kad vēl domāšu melnās šokolādes domas,
kad vēl ļaušu cukuram pa manām vēnām skriet,
vēl nekad manas asinis nav bijušas tik saldas,
vairs nekad tās tādas arī nebūs

manas domas un vārdi jau nav atliekami,
kad tie nāk, tad man jāsaņem, jāsagaid laipni,
jācienā ar tēju un cepumiem saldiem uz galda,
jāsarakā ogles un jāpiemet malka - lai siltāk

zinu, tev patiktu labāk, ja es par sauli un zvaigznēm,
ja par tevi, pavasara mīlu un rudens putnu kāšiem,
bet es tik visu laiku par sevi, par sevi,
par skursteņiem un visādiem nedejotiem valšiem,
bet, redzi, es nevaru sevi atklikt vēlākam laikam,
es jau nevaru sākt pēkšņi baidīties no tumsas;
man nepavisam nav klaustrofobijas,
un, kad līst, man sagribās ielīst

_____________________________________
es izdaru sevi šodien,
kas to zin, vai vēl būšu rīt,
es izlīstu ārā šodien,
un ielienu sevī aizparīt

man patieshaam ir milziigs kauns, bet man radaas iemesls un es izskaitiiju - apmeeram pa gadu nu buus 52 un veel kas aizkritis aiz gultas, dazhi ir pelniijushi tikai par pusiiti saukties, bet dazhi tomeer nebaidos shiis vaarda, ir veerti arii vairaakus. nu kas tad sunim asti cels, ja ne pats.

fui, izlasiiju, kaa tas skan un zinies - visi veerti vienu ceturtdalju, bet es tikko sev taisiijos kaapnes nozaagjeet