visu aizmirsu. nu pilniigi visu. tu saproti, garlaiciibas stabinjsh kaaps augstaak un augstaak, jo es vienkaarhsi visu aizmirsiishu, man nebuus laika vai kaut kaa tamliidziigi, un tu arvien retaak un mani paskatiisies. taaa vish i'! neieshu jau nu stundas un dienas nodziivotaas skaitiit, bet viena ir galaa. nodziivota priekam un vemt gribeeshanai pa vidu. riit buus veelviena. bet taalaak es neskaitiishu. ne.

mans sargenjgjelis shodien atkal deva par sevi zinju. milziigs kauns un pat dusmas - bet es patieshaam par vinju biju aizmirsusi. ne jau pavisam, tomeer puteklju kaarta bija paspeejusi nolaisties. nu ja, tad nu shodien vinjsh mani uzmodinaaja. un es peekshnji sajutos tik prieciiga. veel ar miegu aciis es redzeeju - riits ir skaists un sev liidzi tas vediis skaistu dienu. un es miilu savu enjgjeli. ne taa kaa miil viirieti, bet taa kaa miil dziivot, miileet, redzeet un just.