es nezinu - varbuut dziive turpinaas...tomeer, par spiiti visam...vienubriid jau likaas dziives vilciens aizbrauks bez manis, un es muuzham palikshu staavot dzelzceljmalas zaaliitee.. es, pat vinju nemiilu kaa viirieti, esmu vienkaarshi piekjeerusies vinjam tik ljoti! un iemiiljojusi...bet vinjsh teica, ka vinjam tagad vairs nav, ko man dot...ka celji shkjiroties un krustojoties...un pasaule esot apalja...bet man tik un taa bija tik saapiigi...tik ljoti saapiigi......vinjsh pat neteica ka shkjiramies uz muuzhu...bet kaapeec gan man tik un taa ir tik Ljoti saapiigi...

"Man liekas, īstenībā jautājums nav par to, kāpēc es to sapratu tieši šajā mirklī, bet par to, kāpēc to nesapratu jau sen....es savam sapnim sekoju pārāk akli. Esmu iepazinusi grāmatas un idejas, par kurām tev nebija pat ne mazākās nojausms, un tomēr visu šo zināšanu uzkrāšanas procesā man nez kāpēc nav izdevies iemācīties pilnīgi neko...es labprāt apgalvotu, ka arī pievienojos vispārējai jautrībai, taču patiesībā man joprojām reiba galva un es jutos tāda kā nepiederīga. Acīmredzot, lai atgrieztos agrākajā stāvoklī, būs vajadzīgs laiks. Ja gadiem ilgi esi kaut ko domājis tā un ne citādi, un ja pēkšņi šie uzskati un domas izrādās kļūdainas, tad var gadīties, ka pie tām nav nemaz tik viegli tā uzreiz pierast. Un pa to laiku būsi spiests justies...atsvešināts. tā vai citādi, bet tobrīd jutos tieši tā un zināmā mērā jūtos joprojām. Vislabprātāk es būtu kaut kur klusi un mierīgi pasēdējusi, un pavērojusi notiekošo no tālienes......"
vai tieshaam to uzrakstiija vinja, nevis es... vai tieshaam tas nav par mani shodien...

nu tad vai kaads bija uz bildeem ceturtdien aizgaajis, un vai kaads ies riit, un kursh gan taisaas apmekleet izstaadi?