aiz loga kāds šuj
zilo pamali ciet
aizsala pogcaurums
saulīte neuzlēca

nē, bet tu padomā, pat zāle, pat koki bēg prom no zemes, lai kā arī tā necenstos tos noturēt pie sevis, lai kā arī neuzpirktu fiziķus, radīdama vismilzīgāko korupciju pasaulē un visdārgāk nopirktos melus - gravitācijas likumu, melus, kuriem visi tic tik ļoti, ka tie piepildās.
-aizlidoja? -muļķis.
tu padomā, pat zāle, pat koki bēg prom no zemes, bet ja tu kādu dienu pasaki, ka tev ir vienalga un iebāz galvu smiltīs, tad topi nopelts un notiesāts, nav taču pieļaujama šāda strausiska rīcība, šāda novēršanās ir apkarojama un iznīcināma.
ūdeni notiesāja uz gadiem trīs, par slēpšanos iepriekšējā nolūkā (aizbildinājās ar puķu laistīšanu -muļķis).
neviens jau neiedomājas, ka tu beidzot dari to, ko viņi vēlas - nebēdz no zemes un ieplūsti tajā ar visām ausīm. neviens jau neaizdomājas par tādiem vienkāršiem pirncipiem, kā smilšu pulksteņu likums - lai tie pildītu savu laikrāža funkciju, ik pa laikam jāapgāž otrādi. varbūt tādēļ arī netiekam jēgā nekādā - smilšu pulksteņi esam, bet apgriezties nav brīv.

pareiza dzīve tiecas uz augšu, bet bēgt no zemes tu nedrīksti. būtu labāk zemesvirsai pa paralēli audzis. vilks būtu paēdis, un aitu nebūtu tik daudz (ja tantei būtu riteņi), jo, redzi, vertikāli uz zemes var novietot vairāk, nekā horizontāli. visiem, protams, vietas nepietiks, bet vai tad vajag.
pat zāle, pat koki bēg prom no zemes. bet tu padomā - pat viņi jau ir noticējuši, jo aizbēgt taču tā arī nespēj.