es tiešām esmu slima. tur nav divu domu. šonakt es stāvēju sarkanas jūras malā, sarkanās smiltīs, debesis arī bija sarkanas, tā es tur stāvēju, bāc, un man aiz muguras bija briedis. es pagriezos pret viņu un nepārstājot teikt: "satin mani cieši, satin mani cieši.." paņēmu viņa rokas un tinu tās sev apkārt, bet šis tik skatījās uz mani tādām glāžainām acīm un līdzjūtīgi teica: "njā, sievietēm tā dažkārt vajag, sievietēm tā dažkārt vajag..", mēs apkritām gar zemi tajās sarkanajās smiltīs un es biju neprātā dusmīga, ka viņš mani nesaprot. ok. paldies. es vēl turos. durvīm manā istabā vēl ir rokturi un mana krekla piedurknes sniedzas tikai līdz plaukstas pamatnei. kāds šodien datums? :D