lai ar visi zvēri ir naskāki uz pērošanos pavasarī, es par viserotiskāko, seksuālāko gadalaiku tomēr saucu rudeni, piebriedušās plūmes, zemes smarža, kad tā atdod visu, ko auklējusi vasaras laiku, ābeļu zari, kas lūst un pasmaržo, kā koks dvašo lauzuma vietā, dzeltenas, sarkanas kļava lapas sasildītas atvasaras saulē, zāle, kas veldrē sagūlusi apkampj zemi un vairs nevēlās debesīs sniegties, bet atpakaļ zemē, pie saknēm līst, daba tev atdodās visa un viena, katrs krītošais ābols nes tai orgasmu.