shodien bez tabu staastija par gotinjaam.

sajutu, ka esmu sev radiijusi pasauli, kuraa viss it kaa ir tik viegls un koshs, tomeer tik smags un gruuts, gaishaas skumjas un tumshaa gaisma, engjelji ar svina sparniem, gaiss dedzinoshi svaigs, tie beerni ar nosirmojushiem skatieniem, un veciishi ar beerna aciim - nepanesamais esiibas vieglums.

gotinjkonchas, piens, saule, latvijas bruunalja, slauceeja, ruuta, traktorists, alberts, ferma, balti kjiegjelji, elljaa apgrauzdeeta dzeltena baltmaize, dublji un baltas pusgaraas zekjes ar bumbuliishiem, piena solinjsh pie celja, zalja zaale, vai balts sniegs, asa meele, man laukos patika runaaties ar goviim, man gan bija mazliet bail - jo vinjas tachu tik lielas, tomeer bija tik labi glaastiit vinju pieestos, piebriedushos veederus, kameer vinjas kuuts vakara kreeslaa tik mieriigi gremoja. ja tu man luugtu paraadiit mieru dziivaa buutnee - es tev paraadiitu govi. govs sveetais dziivnieks. (ne pa teemu - govs izkaarniijumam piemiitot antiseptiskas iipashiibas). taa siikalja par govs sveetumu neko zinaat nevareeja, un govi vinja arii ne vellna nepazina, dzimusi augusi pilseetniece, gluzhi vienkaarshi lauku dziives apburta, jo nekad nav redzeejusi to pilniibaa - tomeer es biju iemiileejusies goviis. un laikam jau esmu arii tagad.

zini, cilveeeki grib kaut ko pateikt, vinji uzraksta romaanu, vinji uzraksta staastu, un dazham pat izdodaas to pashu pateikt tikai ar chetrindiites paliidziibu.
bet es tev pateikshu visu savu dziivi vienaa vaardaa - Mūūū

un shoreiz pavisam nopietni, bez jokiem.