paradise ocean

Kāpēc vīriešiem piedod, bet sievietēm nepiedod to pašu grēku.

Lielāka un lielāka paliek cieņa un mīlestība pret sarkano. Ar katru dienu gūstu lielāku pārliecību, ka tā ir spēka, miera un skaitsuma iemiesojums. Tik dziļa savā būtībā. Un ne visus tā uzrunā. Man ir paveicies. Sarkanais ir cilvēka, priekšemta un jūtu kopums, bet tikai retais to reiz sapratīs, ko es saku. Retu reizi, tomēr sarkanais mani uzrunā; tajās reizēs es tieku apmācīta kādā no gadsimtu noslēpumiem.

"It is a truth universally acknowledged, that a single man in possession of a good fortune must be in want of a wife."

Liels baltais lācis manā gultā. Trešdaļa mana auguma.

Black holes in my brain.

Darbu uz mājām nevajag ņemt, tā nesen man teica viens foršs pasniedzējs, kura darbs ir cieši saistīts ar datoriem un kurš noteikti ir apsēsts ar tiem. Pat viņš spēj neņemot darbu uz mājām. Bet es. Atbraucu uz dzimto mājvietu un brokastojot pieķēru sevi domājam par labāku variantu, kā invertēt matricu laikā, kad pārējie runāja par dienas pavadīšanas plānu, jo brālim taču dzimšanas diena.. Un kāpēc vienmēr dzimšanas dienās man uznāk lielais pārdomu laiks. Vienmēr. Un tas ir nelāgs paradums, jo pati sabojāju savus svētkus. Citu svētkos tad vēl vari pamukt malā un padomāt un pašņukstēt, bet, ja pats esi gaviļnieks, kad visi tev pievērš uzmanību, kurai neesi nemaz radis un katru reizi pie sevis kautri mulsti, bet veiksmīgi to slēp, jo citi nesapratīs,.. pats kā gaviļnieks to nevar atļauties. Un vienmēr palīgteikumu, bezgala daudz.. Kad saviem vecākiem ar sajūsmu stāsti, cik lielisks ir priekšmets Elektriskie aparāti un Datortehnika enerģētikā nav ne bišķiņ sliktāks, tad pēc viņu sejām redzi, ka viņi tomēr ir sveši cilvēki. Pat draugi, vismaz sarkastiski, bet spēj pasmieties par manu stāvokli (varbūt nolemtību būtu labēk teikt). Un tik daudz ko teikt, bet tik maza vēlēšanos to darīt skaļi. Šobrīd būtu vislabāk sirdij, ja sedētu un noskatītos kāda budista mūka lūgšanās vai sevis attīrīšanas procesā.. Kāpēc viss atkal ir tik sirreāls?

Un ceturtdien noskatījos Corps bride. Tas bija perfekti. Tieši laikā, gan pēc astronomiskā laika, gan garastāvokļa. Un viņa gulēja. Teica, lai pagriežu klusāk,..klusāk..līdz iedeva austiņas, tās lielās, bija daudz labāk. Man vienai pašai. Vakars ar Džonija Depa balsi un Tima Bērtona Lielisko darbu. Bet tagad tik atmiņas. Atkal dīvains tukšums. Kaut kas tomēr trūkst, vai varbūt pietrūkst.. It kā neviens par mums labāk nevar zināt, kā vien mēs paši. Atļaušos nepiekrist un būt klaji dusmīga: fuck you all psychiatrists! Visi tik (pār)gudri, ka nav ko pasūtīt ..

Bet ķīniešu brendijam nev ne vainas. Atļaušos teikt, ka man garšoja.

Septiņos biju mājās. Tagad tik tikšu pie vakariņām. Gribu neplēst savu seju.

Tik ļoti sen nedzirdēta dziesma. Skudriņas skrien pa muguru un kaklu. Un salds smaids.

Es sastingu, izlasot vēstules pirmo rindiņu:"Sveika mīļotā draudzenīt."

Būtu pēdējais laiks man pateikt, cikos vispār tas pasākums sākas, jo man nav biļetes un uz afišām arī nekas sīkāk par 15.okt. nar rakstīts. Par sliktu arī nenāktu informācija, kur un cikos plānots tikties.

Kurš vēl šobrīd ar kaut ko tādu nodarbojas bez manis? Iesākumā ir siera salātu maizītes, bet sekos.. kaut kas ļoti labs.

Un ļoti labi, ka mēdzam kādreiz ievērot sarknao gaismu luksaforā, jo var rasties iespēja novērot kaut ko ļoti īpašu: auto melnbalto parādi. Brauc melnas, pelēki sudrabainas un baltas automašīnas. Un viena sarkan pa visu baru, bet izņēmumi ir vienmēr un visur.. Skaists skats bija. Sireāli perfekti.

Kur Rīgā var nopirkt slidas (gan hokeja, gan daiļslidošanas)?
Man būtu labi uzzināt to tuvāko divu dienu laikā.

Es vislabāk jūtos sarkanās lūpās un sarkanā apģērbā. Ja vēl nagi nolakoti sarkani, pavisam lieliski. Mani sarkanā krāsa nomierina, vai man tikai tā liekas? Vai uz āru lauztos kaut kas ļauns, atriebīgs un vardarbīgs?

Gribu ieritināties viņam klēpī. Nolikt galvu uz viņa pleca. Un klusēt. Būt vienkārši viņa tuvumā. Grūti ir atzīt, ka kāds patīk, ļoti. Vēl grūtāk ir atzīt to visiem, pasakot pašam cilēkam par jūtām, jo vienmēr vēl kāds ir blakus..
Viss sarežģītais savā būtībā ir vienkāršs, bet šķietami vienkāršais ir daudz sarežģītāks.
Atliek cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis..

Viņa aizgāja. Es pamods, kad viņa tieši izslēdza gaismu un aizgāja. Man palika tik bēdīgi, ka vai raudāt gribas. Es šoreiz jūtos kaut kā skumji.

Kas man jādara , lai es arī varētu izlasīt rakstīto, nevis tikai parādās jūsu vārdi?

Negribu traucēt jūsu daiļrunīgo un ar labiem nodomiem apvīto dialogu, bet ierosinu parunāties 'draugos'..

..kavēties atmiņās var būt apbrīnojami patīkami. Lai arī cik toreiz muļķīgi uzvedos un kaunējos par kaut ko, tagad par to visu ir viegls smīns.

Es atkal esmu 'draugos'.