Tik tuvu vājprātam, ka smiekli nāk
Un ceturtdien noskatījos Corps bride. Tas bija perfekti. Tieši laikā, gan pēc astronomiskā laika, gan garastāvokļa. Un viņa gulēja. Teica, lai pagriežu klusāk,..klusāk..līdz iedeva austiņas, tās lielās, bija daudz labāk. Man vienai pašai. Vakars ar Džonija Depa balsi un Tima Bērtona Lielisko darbu. Bet tagad tik atmiņas. Atkal dīvains tukšums. Kaut kas tomēr trūkst, vai varbūt pietrūkst.. It kā neviens par mums labāk nevar zināt, kā vien mēs paši. Atļaušos nepiekrist un būt klaji dusmīga: fuck you all psychiatrists! Visi tik (pār)gudri, ka nav ko pasūtīt ..