paradise ocean

Rāmis ir mājās. Tieši viņa mašīna stāvēja. Vajadzēja apskatīties numuru. Nepētīju, jo tur tieši nebija koku un līdz ar to manu izdarību varētu redzēt.

Neilgi pirms nepieciešības iet laukā, lai uzzinātu par kursiem, atskārtu, ka bikses ir vai nu uz mazgāšanu noliktas, vai neesmu vēl izpletējusi. Tad nu atveru skapi yun priekā ieraugu, ka viens pāris vēl ir neskarts. Ar zemo vidukli, protams. Nākamā problēma ir maiciņa. Nespēju sevi piespiest uzvilkt neko citu, kā t-kreklu. (un t-krekls nav drukas kļūda!) Tālāk apavi. Iemīļotās iešļūcenes izmirkušas pēc brīnišķīgās pastaigas. Negribas kāpt slapjās. Velku botas. Iesmaržojos un dodos laukā, paceļam uzdodama (netikai man) iekšēju jautājumu:"Es satikšu viņu. Vai ne?"
Bet kā gan savādāk. Satiku. "Drogās". Viņš bija kopā ar Lauru. Laura iepirkās, bet viņš tik līdzi. Varat iedomāties!? Es gar kasi dīdos, jo nevaru izlemt, kuru šokolādi pirkt, kad paiet garām zināms stāvs. Jep, tas takš Jānis. Esmu tieši aiz viņa, lai samaksātu par saviem krāmiem. Domāju, nu, sveicināsi, vai nē? Un pagriežas un saka:"Čau." Es to pašu atbildu. Tā lūk. Vismaz viņš nekautrējās mani sveicināt Lauras klātbūtnē. Un man atkal nāca smiekli, bet es godam turējos, jo varēja redzēt, ka pie sevis atkārtojis sakāmo un pārdomājis, vai mani sveicināt. Bet saturies, draugs, mīļais, jo tūlīt iešu gar tavu māju pie Jonikas pēc rāmja.

Būs jāaiziet pie pasniedzēja, lai uzzinātu, kad tad būs tā prakse, jo it kā jāstrādā būs trīs nedēļas, bet līdz prombraukšanai nav nemaz tik ilgi.
Viņš ir izskatīgs, bet nav mans tips.

Tev, shiry . Paglabāt uz priekšdienām dažas dziesmiņas, piem., Rammstein "Benzin" un Nickelback "Photograph". Ja pareizi esmu uzrakstījusi..

No svečtura nāk tik silta un mīlīga gaisma. Varbūt tāpēc, ka tas nāk no turienes, kur šobrīd atrodas lucy , un tāpēc, ka to dāvāja vienreizēji cilvēki.

Tiešām sākšu ticēt zaļajai lapai. Atkal līst. Tik skaisti. Tālumā izskatās pēc miglas, bet tas ir lietus.

Gājiena sākumā jau atmetu pēdējās cerības izlīt. Saņēmu sarkano bītleni. Nodevu dažas grāmatas. Piespiedu sevi pastaigāt pa apavu veikaliem. Secināju, ka vēl tomēr par agru meklēt rudens zābakus. Tā kā no bītlenes naudas palika nedaudz, iedomājos sevi palutināt ar suši Sakemaki Spicy. Izrādās, ka meistars katru pirmdienu vai otrdienu pēc saviem ieskatiem paņem brīvdienu. Līdz ar to secinām, ka pirmdienās un otrdienās sevi neiekārdināt ar suši, jo var nedabūt. Tad manu priecīgo prātu sāka pārņemt nelielas skumjas. Tādēļ arī atlikušo naudiņu notērēju kladēs. Un tavu brīnumu. Ejot ārā no grāmatveikala paveras skats: cilvēki haotiski skrien it kā draudētu bumbu uzlidojums, un, ak, zaļā lapa, līst lietus. Gāž. Tik spēcīgi, ka nevar atvērt plakstus, bet eju. Spēcīgā gāze ātri pārgāja, bet diezgan intensīvi vēl turpināja līt. Un tā es izbaudīju sava gājiena noslēguma daļu, lēnām, pavisam lēnām, ejot uz mājām.

Tāda sakritība ir prakstiski neiespējama, ka tas mikroskopiskais zobu pastas pikucis ielidos tieši man acī, bet tā, protams, notika. Tik milzum daudz virzienu, kur varāja lidot, bet tieši manā acī.

Iešu pēc bītlenes un uz bibliotēku, jo izskatās, ka tūlīt vai pēc maza laiciņa sāks līt. Tam vajadzētu būt lieliski. It īpaši šajā siltajā laikā.

Šodien kāds, man ejot pēc bītlenes, varētu man uzdāvināt rozi, sarkanu. Tāpat vien.

Kolēģu doto dāvanu vēl neesmu izsaiņojusi. Ja jau tā, tad lai paliek vēl nedaudz iepakota. Parādīšu novērotājiem-vērtētājiem.

Es tikko nomērīju savus izaugušos nagus: 3.5 mm. Ak, zaļā lapa!

shiry , tu jau laikam no kasetes diskā nevarēsi dabūt. Daži gabali, kas dveš nostaļģiju par pagājušiem laikiem. Kaut man nepatīk pieķerties pagātnei.

Un, lucy , paldies par iespaidu, kas no tevis ir nācis un uzlabojis manu domāšanu!

Skaistākās rozes vienmēr ātri novīst. Vai arī man tikai tā liekas.

Esot dušā, atcerējos momentu iz brauciena. Otrs Jānis netīšām aizskāra manu celi (nekā īpaša, vai ne?). Uzreiz atvainojās, ka tā sanācis. Un tad es tā padomāju, par ko tad viņš īsti atvainojās. Jo, ticiet man, tas izskatījās un izklausījās dīvaini. Pirmais variants, atvainojās par to, ka pieskāries manam celim, bet tā jau nav smuki. Otrs -, ka gribējis pieskarties manam celim.

Vīriešiem nepatīkot izrādīt jūtas. Man liekas, ka tad, kad viņi to dara, tas notiek visai dīvainā veidā.

Esmu tik patīkami satraukta par pagājušo dienu, ka diez, vai ātri aizmigšu. Vēl dušā jāiet, bet to mazliet vēlāk, pirms paša miega.

Tā ir patiesība. Uz mana galda patiešām stāv roze, samtaina, tumšsārta. Tveices ietekmēta sāk vīt. Un smaržo neticami.

Man ir kaut kas aizķēries no lucy . Papildinot postu "Pēdējais izbraukums", svarīgi piebilst, ka tas bija otrs Jānis.

Patiešām gribu dejot.

Zini? Man ļoti gribējās tevi noskūpstīt. Vēl tikai nezinu, vai tādēļ, ka patiešām vēlējos tevi skūpstīt, vai tādēļ, lai tu beigtu svilpot!
Un man laikam būs zilums uz labā dibena vaiga.